Maksājumu infrastruktūras inovācijas
Zibmaksājumi
Latvijas Bankas EKS sistēmas zibmaksājumu serviss nodrošina bankām iespēju piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus, lai pārskaitītu naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā pāris sekundēs jebkurā dienā jebkurā diennakts laikā un par tādu pašu maksu kā pārējiem Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) kredīta pārvedumiem. Valsts kases pievienošanās zibmaksājumu servisam nodrošināja iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem veikt budžeta u. c. maksājumus valsts iestādēm, izmantojot zibmaksājumus. Lai veiktu zibmaksājumus SEPA, EKS sistēma izmanto savienojumus ar Eiropas zibmaksājumu sistēmām. 2022. gadā EKS sistēma ar inovatīvu risinājumu palīdzību samazināja zibmaksājumu izpildē iesaistīto starpnieku skaitu, padarot procesus vēl efektīvākus.
Latvijas Bankas EKS sistēmas zibmaksājumu serviss nodrošina bankām iespēju piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus, lai pārskaitītu naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā pāris sekundēs jebkurā dienā jebkurā diennakts laikā un par tādu pašu maksu kā pārējiem Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) kredīta pārvedumiem.
2022. gada beigās zibmaksājumus Latvijā piedāvāja Latvijas Banka, Valsts kase un septiņas kredītiestādes (AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Swedbank" AS, Signet Bank AS, AS BluOr Bank, AS "Reģionālā investīciju banka" un AS "LPB Bank"), tādējādi nodrošinot zibmaksājumu pieejamību vairāk kā 90 % Latvijas iedzīvotāju.
Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 2.0 reizes, to apjomam palielinoties 2.6 reizes (apstrādāti 37.3 milj. zibmaksājumu 16.6 mljrd. eiro apjomā), atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 200 tūkst. zibmaksājumu. Zibmaksājumu servisa pieejamība bija augstāka par 99.9 %.
Zibsaišu reģistrs
Latvijas Banka nodrošināja Zibsaišu reģistra darbību, sniedzot iespēju lielāko Latvijas un Igaunijas kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt vēl ērtāk, maksājuma uzdevumā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.
1. attēls. Zibsaišu skaita dinamika 2022. gadā
2022. gada beigās Zibsaišu reģistrā, kura pieejamība pārsniedza 99.9 %, bija reģistrēti 726 tūkst. zibsaišu, uzrādot 17 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām. 2022. gadā reģistrs apstrādāja 19.5 miljonus pieprasījumu. 60 % zibsaišu bija reģistrēti Latvijas un 40 % – Igaunijas banku klientiem.
Digitālā eiro projekts
Lai veicinātu centrālo banku inovatīvu maksāšanas līdzekļu attīstību, Latvijas Banka piedalījās ECB vadītajā inovatīvā maksāšanas instrumenta – digitālā eiro – izpētes procesā. Latvijas Banka līdzdarbojās HLTF-CBDC (High Level Task Force on Central Bank Digital Currencies) un tās darba grupā, piedaloties dažādu digitālā eiro jautājumu analīzē. Pirmajā izpētes fāzes gadā tika lemts par nozīmīgiem digitālā eiro dizaina pamata jautājumiem, t. sk. par nepieciešamību veikt norēķinus ar digitālo eiro arī bez interneta savienojuma, maksājumu privātuma līmeni, kā arī finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu digitālā eiro ekosistēmā. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par digitālā eiro projektu, Latvijas Banka pētniecības plāna ietvaros sagatavoja informatīvu rakstu sēriju, skaidrojot digitālā eiro nepieciešamību un izpētes fāzes projekta virzību.
Sabiedrības izglītošana
Latvijas Bankas eksperti piedalījās vairākās konferencēs un profesionālajās diskusijās, t. sk. sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, par zibmaksājumiem, kriptoaktīviem, centrālo banku digitālo valūtu un digitālā eiro projektu.
2022. gadā tapuši analītiskie raksti par kriptoaktīviem, centrālo banku digitālo valūtu, digitālo eiro un maksājumu krāpniecību.
Latvijas Banka turpināja arī sniegt vieslekcijas Latvijas augstskolās par mūsdienīgiem maksājumiem un kā tos ietekmē inovācijas, tehnoloģiju attīstība un ikdienas digitālā transformācija. Studenti lekcijas novērtēja ļoti atzinīgi.
EKS sistēmas darbība
Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā EKS sistēma nodrošina Latvijas maksājumu tirgus dalībniekiem klientu maksājumu eiro veikšanu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā, izmantojot zibmaksājumu servisu un klīringa servisu, visā SEPA telpā.
EKS sistēmas tiešās dalībnieces ir 8 kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka, no kurām sešas kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka 2022. gadā izmantoja zibmaksājumu servisu.
2. attēls. EKS sistēmā apstrādāto maksājumu skaits un apjoms
EKS sistēmā (zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā) 2022. gadā veikti 113.5 milj. SEPA kredīta pārvedumu 188.3 mljrd. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu EKS sistēmā veikto maksājumu skaits palielinājās par 12.2 % un apjoms – par 17.8 %.
TARGET2-Latvija sistēmas darbība
Latvijas Banka 2022. gadā turpināja nodrošināt pasaulē trešās lielākās maksājumu sistēmas, TARGET2 sistēmas, komponentsistēmas – TARGET2-Latvija sistēmas – darbību.
3. attēls. TARGET2-Latvija sistēmā veikto maksājumu skaits un apjoms
2022. gadā TARGET2 sistēmas, t. sk. TARGET2-Latvija sistēmas, pieejamība bija 100 %. Vidēji dienā TARGET2-Latvija sistēma apstrādāja 878 maksājumus 1.3 mljrd. eiro apjomā. Maksājumu kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 0.9 %, savukārt kopapjoms palielinājās par 22.0 %.
Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas centrālajām bankām 2022. gadā turpināja īstenot TARGET2 un TARGET2 vērtspapīriem konsolidācijas projektu, kurā tiek veidota jauna inovatīva sistēma TARGET. Šīs sistēmas T2 serviss aizstās šobrīd darbojošos TARGET2 sistēmu. Lai gan Latvijas Banka un TARGET2-Latvija dalībnieki bija gatavi migrācijai uz jauno sistēmu 2022. gada 21. novembrī, sistēmas darbības uzsākšanas laiks tika pārcelts uz 2023. gada 20. martu, ņemot vērā citu valstu dalībnieku nepieciešamību turpināt testēšanu.
Latvijas Banka sniedza maksājumu pakalpojumus eiro arī tām institūcijām, kurām Latvijas Bankā atvērti norēķinu konti ārpus Latvijas Bankas maksājumu sistēmas TARGET2-Latvija, proti, Valsts kasei, FKTK un Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām finanšu iestādēm. 2022. gadā Latvijas Banka izpildīja minēto iestāžu maksājumus 2.3 mljrd. eiro apjomā.
Maksājumu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka veica EKS sistēmas ikdienas pārraudzību, analizējot sistēmas tehnisko un operacionālo darbību, apkopojot sistēmas statistiskos datus un pārliecinoties, ka starpbanku maksājumu vide Latvijā ir droša un efektīva.
Pārraugot Latvijā izmantoto maksājumu instrumentu attīstību, Latvijas Banka regulāri, reizi pusgadā, apkopoja un analizēja datus par Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem maksājumiem. Maksājumu dati tiek apkopti atbilstoši vienotai ECB statistikas metodoloģijai.
Finanšu instrumentu norēķinu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka sadarbībā ar Eesti Pank, Lietuvos bankas un Islandes centrālo banku pabeidza depozitārija Nasdaq CSD SE kibernoturības novērtējumu 239 CROE (cyber resilience oversight expectations; kibernoturības pārraudzības gaidu) aspektos. Atbilstoši novērtējumam depozitārijs nodrošina atbilstību CROE standartiem. Lai pilnveidotu kibernoturību, tika sniegtas rekomendācijas un novērojumi jomās, kurās iespējami uzlabojumi.
Pārstāvot Eirosistēmu kā eiro emisijas centrālo banku, Latvijas Banka veica Nasdaq CSD SE darbības gadskārtējo novērtējumu atbilstībai Eirosistēmas prasībām, pārliecinoties, ka depozitārijs nodrošina visu prasību ievērošanu.
