Skaidrās naudas aprites nodrošināšana

Lai gan iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas norēķiniem izmantot bezskaidro naudu (saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem 2022. gada augustā nedēļas laikā viena persona veica vidēji 3.7 maksājumus skaidrā naudā un 8.9 maksājumus bezskaidrā naudā), viens no būtiskiem Latvijas Bankas uzdevumiem ir skaidrās naudas aprites nodrošināšana.

2022. gadā ir palielinājusies Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija, tomēr tā vēl arvien saglabājas negatīva. Nozīmīgi pieaugusi arī Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija. Tādējādi 2022. gada beigās Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu kopējā tīrā emisija bija 75.7 milj. eiro.

1. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu tīrā emisija

 

Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija skaita ziņā 2022. gada laikā pieauga par 12.8 % (līdz 69.8 milj. banknošu). No Latvijas Bankas emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2022. gada beigās visvairāk bija 50 eiro un 20 eiro.

Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija skaita ziņā 2022. gadā pieauga par 6.3 %, decembra beigās sasniedzot 454.5 milj. monētu. No Latvijas Bankas emitētajām monētām 2022. gada beigās apgrozībā visvairāk bija 1 un 2 centu monētu.

2. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija
(nominālvērtību dalījumā; 2014.–2022. gads; skaits milj.)

 

3. attēls. Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija
(nominālvērtību dalījumā; 2014.–2022. gads; skaits milj.)

 

No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi Latvijas Bankā nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, ar kurām 2022. gadā tika apstrādāti 126.3 milj. banknošu (par 3.3 % vairāk nekā 2021. gadā). 8.6 % (10.9 milj.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas.

2022. gadā Latvijas Banka turpināja reģistrēt un kontrolēt skaidrās naudas apstrādes iestādes jeb tos komersantus, kuri veic eiro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrētas 35 skaidrās naudas apstrādes iestādes. Latvijas Banka to darbību pārbaudīja, novērtējot darbības atbilstību skaidrās naudas apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2022. gadā tika veiktas sešas šādas pārbaudes.

2022. gadā turpinājās lata naudas zīmju izņemšana no apgrozības. Gada laikā Latvijas Bankā no apgrozības tika saņemtas lata banknotes un monētas 0.8 milj. latu vērtībā (0.7 milj. latu banknotēs un 0.1 milj. latu monētās). 2022. gada beigās apgrozībā bija lata banknotes 39.7 milj. latu vērtībā un lata monētas 43.8 milj. latu vērtībā. Pērn decembra beigās apgrozībā skaita ziņā visvairāk bija 5 latu un 20 latu banknošu (attiecīgi 1.7 milj. un 0.7 milj.), savukārt no monētām – 1 santīma un 2 santīmu monētu (attiecīgi 149.4 milj. un 89.5 milj.).

2022. gada beigās Latvijas Banka, Latvijas Finanšu nozares asociācija, AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Swedbank" AS, un Luminor Bank AS Latvijas filiāle vienojās turpināt sadarbības memoranda par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem darbību. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt ērtu skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā un tas paredz:

  • līdz 2024. gada 1. janvārim saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk par 5 %;
  • veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99 % Latvijas iedzīvotāju;
  • noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu).

Sadarbībā ar Ukrainas centrālo banku un divām Latvijas kredītiestādēm 2022. gadā tika organizēta un veikta Ukrainas hrivnu banknošu apmaiņa pret eiro Latvijā reģistrētajiem bēgļiem no Ukrainas.

2022. gada beigās Latvijas Bankas klientu apkalpošanas kases tika pārceltas uz Rīgas filiāles ēku. Pie jaunajām kasēm uzstādītajos monētu iemaksas automātos sīknaudas apmaiņa iedzīvotājiem kļuvusi ērtāka un ātrāka.

Valsts analīzes centra un monētu analīzes centra funkciju izpilde

Viltojumu skaits un sadalījums

Valsts analīzes centra pamatuzdevums ir identificēt, analizēt un reģistrēt viltotas naudas zīmes, kas iesniegtas Latvijas Bankā, tādējādi nodrošinot un pastiprinot nepieciešamos pasākumus kā daļu no koordinētiem centieniem cīņā pret naudas zīmju viltojumiem ES.

2022. gadā Latvijas Bankas Valsts analīzes centrs saņēma 1510 iesniegumu par naudas zīmju identifikāciju (847 gadījumos tika konstatētas viltotas naudas zīmes), no tiem 33 gadījumos sniedza kompetentās institūcijas atzinumu par naudas zīmju identifikāciju pēc Valsts policijas pieprasījuma.

2023. gadā no apgrozības tika saņemti un identificēti 984 naudas zīmju viltojumi (494 viltotas banknotes un 490 viltotu monētu). Konstatēto viltojumu skaits apgrozībā salīdzinājumā ar 2021. gadu bija lielāks par 28 % (viltotu eiro banknošu skaits samazinājās par 9 %, bet viltotu eiro monētu skaits pieauga par 118 %). Viltotu eiro naudas zīmju īpatsvars bija 90 % no visiem no apgrozībā konstatētajiem viltojumiem.

Viltotu eiro naudas zīmju iesniegšanas laiks no konstatācijas brīža bija vidēji 22 dienas. Eiro naudas zīmju viltojumu identificēšanai un reģistrācijai bija nepieciešamas mazāk nekā divas dienas. Viltotu naudas zīmju iesniegšanai nepieciešamo dienu skaita samazināšanās pozitīvi ietekmē tiesībsargājošo institūciju spēju veiksmīgi izmeklēt noziedzīgu nodarījumu.

4. attēls. Laiks līdz viltotu eiro naudas zīmju iesniegšanai un to identifikācijas laiks

 

2022. gadā apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaita pieaugumu noteica lielāks viltotu monētu daudzums, tomēr kopumā viltojumu izplatības jomā situācija ir stabili zema – mazāk nekā piecas viltotas naudas zīmes uz 10 000 iedzīvotāju.

5. attēls. Viltotu naudas zīmju skaits

 

Visbiežāk apgrozībā tiek konstatēti 20 un 50 eiro banknošu viltojumi. Tie veido gandrīz 80 % no kopējā konstatēto viltoto eiro banknošu skaita.

6. attēls. Viltotās eiro banknotes nominālvērtību dalījumā (%)

 

Starp viltotām eiro monētām visbiežāk apgrozībā tiek konstatētas viltotas 2 eiro monētas. To īpatsvars 2022. gadā sasniedza 90 % no konstatētajiem monētu viltojumiem. 1 eiro un 50 centu monētu viltojumu īpatsvars nepārsniedza 5 %.

Viltoto banknošu kvalitāte

Lielākajai daļai konstatēto viltojumu raksturīga zema kvalitāte – to izgatavošanā mēģināts panākt samērā vienkāršu līdzību ar īstām banknotēm, necenšoties imitēt banknošu aizsardzības elementus. Bieži vien tie ir viltojumi ar pārveidotu dizainu – t. s. movie money banknotes ar uzrakstiem not legal tender, copy, prop copy, be used only for movies or props. Šādu banknošu izplatība ir saistīta ar cilvēku neuzmanību un nevērību banknošu drošības elementu pārbaudē.

Augstas kvalitātes viltojumi tiek konstatēti galvenokārt starp lielo nominālvērtību banknošu viltojumiem – 200 un 500 eiro banknotēm –, un to skaits laika gaitā būtiski nemainās.

2022. gadā ir konstatēti gadījumi, kad izplatītas īstas banknotes ar uzlīmētām viltotām hologrammām un uzdrukātiem attēliem – pārveidotas īstās banknotes. Šādu banknošu izcelsme, iespējams, saistāma ar laupīšanas gadījumiem, kuru laikā banknotes bija nokrāsotas ar drošības tinti.

Augstas kvalitātes printeru/kopētāju un imitēto drošības elementu nelegālās produkcijas pieejamība interneta tirdzniecības platformās rada apstākļus, ka viltotāji arvien biežāk viltojumu izgatavošanai izvēlas izmantot tehnoloģijas, kas neprasa speciālas zināšanas un prasmes.

7. attēls. Viltoto banknošu kvalitāte

 

Latvijas Bankas 2022. gadā emitētās eiro piemiņas un kolekcijas monētas

2022. gadā Latvijas Banka laida apgrozībā četras sudraba kolekcijas monētas – "Satversmei 100" (emitēta 16.02.2022.), "Vilhelms Purvītis" (emitēta 25.05.2022.), "Augšup" (emitēta 01.11.2022.) un "Ukrainas brīvībai" (emitēta 15.12.2022.), kā arī finanšu pratībai veltītu 2 eiro piemiņas monētu (apgrozībā kopš 12.04.2022.) un apgrozības monētu komplektu (apgrozībā kopš 25.05.2022.), un ES programmas "Erasmus" dibināšanas 35 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu (apgrozībā kopš 01.07.2022.).

 

Latvijas Banka monētu dizaina izstrādes konkursos aicina piedalīties dažādus Latvijas māksliniekus, tāpēc ikviena monēta ir unikāls mākslas darbs. Monētu tēmas tiek izvēlētas atbilstoši to aktualitātei, lai popularizētu Latvijas kultūras vērtības, kā arī lai izceltu sabiedrībā aktuālas tēmas.

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2021" atzīta Veiksmes monēta. Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā tika saņemti aptuveni 45 tūkstoši balsojumu.

Darbības jomas