Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir konsultēt Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu par monetāro politiku un ar Latvijas dalību eiro zonā saistītajiem ekonomikas politikas aspektiem, kā arī citiem ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītiem jautājumiem.
2022. gadā Latvijas Bankas amatpersonas un darbinieki regulāri tikās ar Latvijas Republikas Saeimas un valdības pārstāvjiem, t. sk. piedalījās Latvijas Republikas Saeimas komisiju sēdēs, Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdēs un vairāku valdības veidotu komiteju un darba grupu darbā, sniedzot viedokli finanšu un tautsaimniecības attīstības jautājumos. Analizējot Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas, Latvijas Banka 2022. gadā konsultēja Saeimu un valdību par Latvijas tautsaimniecības attīstību un problēmām, palīdzēja valdībai izvērtēt vēlamos energokrīzes atbalsta pasākumus un sniedza priekšlikumus to ieviešanai, kā arī konsultēja par nodokļu, sociālās aizsardzības, izglītības politikas, pensiju 2. līmeņa plānu jautājumiem un bāzes pensiju modeli. Latvijas Banka turpināja analizēt arī Latvijas finanšu sektora lomu tautsaimniecībā, uzsākot padziļinātu diskusiju ar finanšu sektora dalībniekiem par kreditēšanas tendencēm, to ietekmējošiem faktoriem un nākotnes attīstību Latvijā.
Latvijas Bankas prognožu izziņošana un ekonomistu diskusija
Latvijas Bankas darbinieki sniedza ieguldījumu un darbojās dažādās darba grupās un profesionālajās organizācijās, daloties pieredzē un sniedzot tām konsultācijas un atbalstu, t. sk. ekonomikas prognožu, valsts budžeta izdevumu un ES fondu plānošanas un izlietojuma jomās, finanšu sektora un finanšu (t. sk. maksājumu) pakalpojumu attīstības, kā arī citās jomās un šīs jomas regulējošo tiesību aktu un to grozījumu izstrādes procesā.
Latvijas Bankas speciālisti eksperta statusā turpināja līdzdarboties Centrālās statistikas pārvaldes vadītajā valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupā, sagatavojot 2021. gada valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas, Atveseļošanās un noturības mehānisma un Covid-19 ietekmes uz valdības budžeta deficītu un parādu operatīvos datus un ar tiem saistītos metodoloģiskos jautājumus. 2022. gadā Latvijas Bankas speciālisti kopā ar Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases un Finanšu ministrijas kolēģiem piedalījās Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) dialoga vizītē, Latvijas konsultācijas pieprasījuma sagatavošanā par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes un vienreizējā maksājuma uzskaiti, kā arī Eurostat organizētu metodoloģisko jautājumu risināšanā un aptaujās par makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai uzskaiti, kā arī par valsts atbalsta uzskaiti saistībā ar augstām enerģijas cenām un par jaunajām un labotajām Valdības budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatas 10. izdevuma (MGDD 10th edition) sadaļām.
Latvijas Bankas speciālisti sniedza atbalstu valdībai aktīvas Latvijas dalības nodrošināšanai ES un OECDiEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
, kā arī informācijas apmaiņā ar starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām.
