Valsts nav iedomājama bez centrālās bankas, kas rūpējas par naudas politiku. Latvijā 2022. gadā svinējām centrālās bankas 100 gadu jubileju – 1922. gada 1. novembrī tika izveidota un darbu sāka Latvijas Banka, cauri brīvības un okupācijas periodiem nesot ideju par ekonomiski stipru un patstāvīgu valsti.
2022. gads pasaulē atnesa satricinājumus un traģēdijas. Tāpēc vēl jo vairāk varam novērtēt, cik pārdomāti un tālredzīgi Latvija gāja savu ceļu pēc neatkarības atgūšanas, iekļaujoties un pilnībā integrējoties Eiropas valstu saimē. Tagad mūsu tautumeita rotā eiro monētas un stāsta par Latviju citās eiro zonas valstīs.
Vienlaikus ar Latvijas valsts nodibināšanu radās nepieciešamība pēc savas naudas un centrālās bankas. Toreiz – 20. gadsimta sākumā, pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara gadiem – tas bija ļoti grūts uzdevums. Karš bija nopostījis valsti, bijām nabadzīgi un liela daļa iedzīvotāju bija emigrējusi. Taču bija cilvēki, kuri ticēja un darīja, un tapa Latvijas Banka un Latvijas nauda. Arī mūsdienās Latvijas Banka turpina savu misiju – rūpēties, lai mūsu nauda ir droša un uzticama.
Latvijas Bankas dibināšanas laikā bija skaidra ideja – valsts bankai, veicot savus uzdevumus, jāvadās vienīgi no valsts tautsaimniecības interesēm. Šis princips tika ievērots 18 gadu garumā līdz Latvijas okupācijai, tika likts par pamatu centrālās bankas darbībai arī pēc valsts atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados, un tiek ievērots arī šodien.
Latvijas Banka jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados aktīvi piedalījās sabiedriskajā darbā, sniedzot ieguldījumu ekonomikas zinātnē un statistikas jomā. Arī patlaban mūsu kompetence ir svarīgs resurss, lai Latvijas valsts pieņemtu tālredzīgus lēmumus tautsaimniecības attīstībā. Pētniecības un analīzes jaudu mēs stiprināsim arī turpmāk. Turklāt, sākot ar 2023. gadu, Latvijas Bankai uzticēta arī uzraudzības un finanšu un kapitāla tirgus attīstības funkcija.
Latvijas Bankas simtgadē ne tikai saņēmām apsveikumus, bet arī rīkojām pasākumus, dāvinot sabiedrībai zināšanas, vēstures liecības, kultūras vērtības, svinēšanas un atklāšanas prieku. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatītājus pulcēja monētu mākslas izstāde, elektroniski tika publicēts zinātnisks izdevums par centrālās bankas darbību 1922.–1940. gadā un Latvijas pilsētas, kurās starpkaru periodā atradās Latvijas Bankas nodaļas, apceļoja vēsturisku materiālu izstāde.
Jubilejas svinību kulminācija bija Latvijas monētu mākslas izstāde “Vērtību zīmes”, ko Latvijas Banka rīkoja kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Izstādes pamatā bija ideja, ka nauda var kalpot kā nozīmīgs Latvijas tēla un valstisko vērtību simbols. Unikālie, miniatūrie mākslas objekti vēsta par būtiskiem Latvijas notikumiem un spilgtām personībām, veidojot ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Izstāde piesaistīja gandrīz 73 tūkstošus interesentu, kļūstot par trešo apmeklētāko izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pēdējos 30 gados.
Nozīmīgs ieguldījums Latvijas Bankas darbības izpētē ir vēsturnieces Dr. hist. Inetas Lipšas pētījums “Latvijas Bankas vēsture 1922–1940: Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltīts zinātnisks izdevums” (zinātniskais redaktors – Dr. habil. hist. Aivars Stranga). Pētījums atklāj Latvijas Bankas darbu, tās vadītājus, darbiniekus un valsts sabiedriskos darbiniekus lemšanas procesos un institūciju mijiedarbībā – no centrālās bankas dibināšanas 1922. gadā līdz tās likvidācijai 1940. gadā. Tas ļauj lasītājam izprast centrālās bankas stāstu plašākā laika kontekstā un sniedz faktoloģisko bāzi, lai varētu secināt, kā attīstījusies mūsu izpratne par centrālās bankas lomu.
Grāmatā analizētie avoti par Latvijas Bankas starpkaru vēsturi tika izmantoti, arī veidojot ceļojošo izstādi “No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados (1922–1940)”. Izstādes mērķis bija sniegt priekšstatu par Latvijas Bankas vēsturi un palīdzēt izprast, kā laika gaitā mainījušies tās uzdevumi un loma valsts pastāvēšanā. Viens no izstādes stūrakmeņiem bija personības, kurām bija nozīmīga loma Latvijas Bankas darbībā laikā no 1922. līdz 1940. gadam. No 2022. gada 14. maija līdz 2023. gada 15. janvārim izstāde bija apskatāma 10 pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Cēsīs, Madonā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Valkā.
Latvijas Bankas ēkas Rīgā atvēra durvis apmeklētājiem, organizējot arhitektūras un vēstures ekskursijas “Divi nami” un ciemiņu dienu “Nāc uz pilnu banku!”. Šo pasākumu laikā Latvijas Bankas vēsturiskās ēkas apmeklēja vairāk nekā 1500 interesentu.
Pilnveidojot sabiedrības zināšanas ekonomikas jautājumos un veicinot diskusijas, 2022. gadā Latvijas Banka savu tautsaimniecības konferenci “Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku” rīkoja simtgades zīmē un aicināja uz to pasaulē atzītus līderus – ECB prezidenti Kristīni Lagardu (Christine Lagarde), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, ECB Padomes locekli un Banque de France prezidentu Fransuā Vileruā de Galo (François Villeroy de Galhau), ECB Valdes locekli Frenku Eldersonu (Frank Elderson), Sveriges Riksbank prezidentu Stefanu Ingvesu (Stefan Ingves) un citus.
Sarunu festivāla LAMPA ietvaros Latvijas Banka piedalījās īpašā divu dienu programmā, rosinot domu apmaiņu un jautājumus par sabiedrības, tautsaimniecības un naudas nākotni. Kopā ar partneriem tika runāts un diskutēts par sabiedrisko labumu, ilgtspējību, finanšu pratību, jaunām naudas formām, ieguldījumiem, naudas drošību un dažādiem ekonomikas jautājumiem.
100 gadu nav ilgs laikposms valsts un tās centrālās bankas vēsturē, taču tas ir zīmīgs atskaites punkts ceļā uz nākotnes izaicinājumiem un attīstību.